noplīvēt
noplīvēt parasti 3. pers., -plīv, pag. -plīvēja; intrans.; reti
Noplīvot1.
PiemēriDzejnieks vēlreiz pasviež galvu, Vēlreiz noplīv blondā matu kūla...
Avoti: 5. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis