Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noplītēt
noplītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; sar.
1.trans. Plaši uzdzīvojot (parasti dzerot), notērēt.
PiemēriViņš kļuva par laupītāju virsaiti un kopā ar tiem siroja, atņemdams ceļiniekiem zeltu un noplītēdams to pasaules krogos.
2.intrans. Plītēt (visu laikposmu) un pabeigt plītēt.
PiemēriNoplītēt vairākas dienas.
Avoti: 5. sējums