nopriecāties
nopriecāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Īsu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
PiemēriMērķis vēl nopriecājās..: «Varens zirgs! Bilde!»
2.Savienojumā «nevarēt nopriecāties»: nevarēt beigt priecāties.
PiemēriLini bija noauguši labi, un saimnieks nevarēja vien nopriecāties par lielisko mantu.
3.nenoteiksmes formā: nenopriecāties [neno!priecāties], apst. nozīmē Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
PiemēriJoks un tikai. Bet Mirdza Smithene to atstāstīja tik krāsainā un nepretencioza skatuves valodā, ka nenopriecāties.
Avoti: 5. sējums