Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopuņķoties
nopuņķoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Notraipīties ar puņķiem.
Piemēri«Paskaties, kāda tā mazā (viņa runāja par Martu) - nopuņķojusies un pirksti ielikti nosmulētajā mutē.»
Avoti: 5. sējums