Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopuņķot
nopuņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
Notraipīt ar puņķiem.
PiemēriBērns nopuņķojis drēbes.
Avoti: 5. sējums