nopūta
nopūta -as, s.
Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
Piemēri..[pusgraudniecei] izlauzās tik smaga nopūta, ko varētu arī saukt par vaidu.
- ..[pusgraudniecei] izlauzās tik smaga nopūta, ko varētu arī saukt par vaidu.
- «Oh!» noskanēja pār visu istabu viņa nopūta, kurā tas ielika visas rūpes un raizes, šaubas un.. sava melnā cietuma smagumu.
- Pār lūpām gluži neviļus izlauzās nopūta... diez kāpēc ienāca prātā, ka tieši tā kūtī nakts tumsā nopūšas zirgi.
- sal. Andrejs tikai mazliet dziļāk ievilka elpu, kas izklausījās gandrīz kā nopūta..
Stabili vārdu savienojumiIzspiest nopūtu.
- Izspiest nopūtu idioma — 1. Liekuļoti nopūsties.2.reti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
Avoti: 5. sējums