Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noraudāt
noraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju
1.intrans. Raudāt un pārstāt raudāt.
PiemēriCik vējiņš palocīja, tik es gauži noraudāju.
  • Cik vējiņš palocīja, tik es gauži noraudāju.
  • Noraudāja viņa vienmēr klusībā, vecaistēvs jau tādus niekus neatzina..
1.1.trans.; parasti savienojumā ar «asaras»
PiemēriCik asaru netika noraudājuši Zane, stiepdama augšā [kalnā] ūdens spaiņus un pati savu smagumu.
  • Cik asaru netika noraudājuši Zane, stiepdama augšā [kalnā] ūdens spaiņus un pati savu smagumu.
  • Arī milzis neko nevar paveikt, kādu asaru nenoraudot.
  • ..klusībā noraudāju dažu labu asaru, pārmezdama vecākiem, ka tie par mani maz rūpējas.
  • Nevienu asaru es viņa bērēs nenoraudāju.
Stabili vārdu savienojumiNenoraudāt nevienu asaru.
2.intrans. Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
PiemēriPrašņāju, kā viņa tādā naktī pie ezera gadījusies. Šī [meitene] neko neatbild, tikai raud vien. Visu nakti tā noraudāja.
  • Prašņāju, kā viņa tādā naktī pie ezera gadījusies. Šī [meitene] neko neatbild, tikai raud vien. Visu nakti tā noraudāja.
3.trans. Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
PiemēriBalti vaigi asarām noraudāti.
  • Balti vaigi asarām noraudāti.
  • sal. Ilga iet, pārslas krīt sejā.. Vaigi Ilgai mitri, kā noraudāti.
  • pārn. Koku lapotnes pret balsināto, bet lietus noraudāto pienotavas sienu šķita neparasti tīras.
3.1.divd. formā: noraudāts. Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju). Saraudāts.
PiemēriVēlāk.. redzējām viņu ar noraudātām, sarkanām acīm.
  • Vēlāk.. redzējām viņu ar noraudātām, sarkanām acīm.
  • Arī Blumberģis tikai mirkšķināja noraudātās miglainās acis, apkārt vērdamies..
Stabili vārdu savienojumiNoraudāt pakaļ.
Avoti: 5. sējums