noraudāt
noraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju
1.intrans. Raudāt un pārstāt raudāt.
PiemēriCik vējiņš palocīja, tik es gauži noraudāju.
1.1.trans.; parasti savienojumā ar «asaras»
PiemēriCik asaru netika noraudājuši Zane, stiepdama augšā [kalnā] ūdens spaiņus un pati savu smagumu.
Stabili vārdu savienojumiNenoraudāt nevienu asaru.
2.intrans. Raudāt (visu laikposmu) un pārstāt raudāt.
PiemēriPrašņāju, kā viņa tādā naktī pie ezera gadījusies. Šī [meitene] neko neatbild, tikai raud vien. Visu nakti tā noraudāja.
3.trans. Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
PiemēriBalti vaigi asarām noraudāti.
3.1.divd. formā: noraudāts. Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju). Saraudāts.
PiemēriVēlāk.. redzējām viņu ar noraudātām, sarkanām acīm.
Stabili vārdu savienojumiNoraudāt pakaļ.
Avoti: 5. sējums