noreibināt
noreibināt -inu, -ini, -ina, pag. -māju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1). Apreibināt (1).
PiemēriVīns noreibina meiteni.
- Vīns noreibina meiteni.
2.Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2). Apreibināt (2).
PiemēriVasaras vakars kā apreibis ieplūda pa atvērto logu un kopā ar Mildas skūpstiem noreibināja arī Cauni.
- Vasaras vakars kā apreibis ieplūda pa atvērto logu un kopā ar Mildas skūpstiem noreibināja arī Cauni.
Avoti: 5. sējums