nosirdīties
nosirdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
PiemēriMeļķis klusēja. Jau otro reizi šajā vakarā viņš nosirdījās, ka atmetis smēķēšanu.
- Meļķis klusēja. Jau otro reizi šajā vakarā viņš nosirdījās, ka atmetis smēķēšanu.
- «Es esmu slimīgi uztraukts un gandrīz muldu. Aši uz māju,» Egle nosirdījās, mašīna kāpdams.
2.Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
PiemēriNosirdīties visu dienu.
- Nosirdīties visu dienu.
3.Savienojumā «nevarēt nosirdīties»: nevarēt beigt sirdīties.
PiemēriViņš nevarēja diezgan nosirdīties, ja viņa kundze nepirka sev cukuru.. pie radiem..
- Viņš nevarēja diezgan nosirdīties, ja viņa kundze nepirka sev cukuru.. pie radiem..
- Par to citas sievas nevarēja diezgan nosirdīties.
Avoti: 5. sējums