Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskaņojums
noskaņojums -a, v.
1.Noteikts garastāvoklis.
PiemēriLabs noskaņojums.
1.1.Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā). Arī noskaņa.
PiemēriAbām [kora dziesmām] piemīt Dārziņa mūzikai raksturīgais liriski romantiskais noskaņojums.
2.Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
Piemēri..mutvārdu aģitācijas aktīvistiem jāieņem kaujinieciska pozīcija pret apolitiskiem noskaņojumiem..
3.Paveikta darbība, rezultāts → noskaņot1.
PiemēriKlavieru noskaņojums.
Avoti: 5. sējums