noslēgtība
noslēgtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → noslēgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUz mirkli atcerējās tēvu un citus Kūpu zvejniekus. Viņu noslēgtību. Vai gan tēvs kādreiz tā uzreiz pateica, ko domā?
2.Vispārināta īpašība → noslēgts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVecā lauku sēta ar tās noslēgtību, savrupību no kaimiņiem un kultūras centriem vairs neatbilst mūsdienu cilvēku prasībām.
Avoti: 5. sējums