noslēpties
noslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Paslēpties.
Piemēri..cilvēki rakuši mantu zemē un ar lopiem un vezumiem mēģinājuši noslēpties silos un purvu salās, bet tur tos uzokšķerējuši pašmāju šucmaņi, un tā cilvēki tomēr aizdzīti.
- ..cilvēki rakuši mantu zemē un ar lopiem un vezumiem mēģinājuši noslēpties silos un purvu salās, bet tur tos uzokšķerējuši pašmāju šucmaņi, un tā cilvēki tomēr aizdzīti.
- Tad viņi [izlūki] pasteidzas noslēpties aiz kāda krūma, izsūta tālāk savus trīs vērotājus un gaida tos atgriežamies.
- Grūti viņiem [zaķiem] tagad bija noslēpties: baltajā sniega klajumā zaķīšu pelēkie kažoki jau notālēm uzreiz bija ieraugāmi.
- pārn. ..Ainas asaras sadega viņā pašā, sūrums noslēpās kaut kur - acīs, kas raudzījās stingri un vērtējoši, lūpās, kas, par spīti maigajam liekumam, prata teikt nepiekāpīgus vārdus.
1.1.pārn. Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
PiemēriTagad, kad lapu aizkari bija nokrituši, mājas varēja aplūkot līdz pamatiem, jo aiz kailiem zariem nekas nespēj noslēpties.
- Tagad, kad lapu aizkari bija nokrituši, mājas varēja aplūkot līdz pamatiem, jo aiz kailiem zariem nekas nespēj noslēpties.
- Seja atkal kļūst drūma, acis noslēpjas aiz kuplajām skropstām [skropstām].
- Kaut kur aiz Daudzevas siliem noslēpies sarkans saules disks.
1.2.pārn. Noslēgties6.
Piemēri..cilvēki drūmi, sevī noslēpušies. Viņiem nav acu, ne ausu pavasara jaukumiem.
- ..cilvēki drūmi, sevī noslēpušies. Viņiem nav acu, ne ausu pavasara jaukumiem.
- Neticu, ka no mūsu laikmeta var noslēpties reliģijā..
Avoti: 5. sējums