noslēpties
noslēpties -slēpjos, -slēpies, -slēpjas, pag. -slēpos; refl.
1.Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt. Paslēpties.
Piemēri..cilvēki rakuši mantu zemē un ar lopiem un vezumiem mēģinājuši noslēpties silos un purvu salās, bet tur tos uzokšķerējuši pašmāju šucmaņi, un tā cilvēki tomēr aizdzīti.
1.1.pārn. Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
PiemēriTagad, kad lapu aizkari bija nokrituši, mājas varēja aplūkot līdz pamatiem, jo aiz kailiem zariem nekas nespēj noslēpties.
1.2.pārn. Noslēgties6.
Piemēri..cilvēki drūmi, sevī noslēpušies. Viņiem nav acu, ne ausu pavasara jaukumiem.
Avoti: 5. sējums