noslēpumains
noslēpumains -ais; s. -a, -ā
noslēpumaini apst.
1.Tāds, kas nav izprotams, arī tāds, kas ir savāds, neizdibināms (par cilvēku).
Piemēri..viņš tagad bija kļuvis ļoti noslēpumains. Runāja gan tikpat daudz un labprāt kā agrāk, bet vienmēr kaut kas palika neizteikts.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNoslēpumains skatiens.
1.2.Tāds, kas nav izprotams, nav izzināts (par parādībām, norisēm u. tml.).
Piemēri..kas tā melnā sotņa īsti ir, neviens nezināja, bet, jo noslēpumaināka tā bija, jo briesmīgāka likās.
2.Tāds, kas izraisa drūmu izjūtu, neomulību, arī bailes.
PiemēriTad uznāca karstums un sauspūtis vējš, un stepe kļuva pelēka, drūma, noslēpumaina.
3.Tāds, kas valdzina ar savu neizprotamību, neparastumu.
PiemēriSvešu ciemu un pilsētu, neredzētu kalnu un stepes ainas. Vilinoši, noslēpumaini nosaukumi: Dno, Bežecka, Kurgāna...
Avoti: 5. sējums