noslīcināties
noslīcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos
Refl. → noslīcināt.
Piemēri«Meitene noslīcinājās. Viņas puisēnu pievāca kaut kādi sektanti. Tas ir viss, ko zinu par šo traģisko gadījumu.»
- «Meitene noslīcinājās. Viņas puisēnu pievāca kaut kādi sektanti. Tas ir viss, ko zinu par šo traģisko gadījumu.»
- Biju dzirdējusi pasakas par nārām. Tās esot pieviltas jaunavas, kas noslīcinājušās nelaimīgas mīlestības dēļ.
Avoti: 5. sējums