Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noslīcināt
noslīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Slīcinot nonāvēt. Panākt, ka (kāds) noslīkst.
PiemēriNoslīcināt kaķēnu.
Stabili vārdu savienojumiNoslīcināt asinīs.
1.1.Nogremdēt.
Piemēri..[kapteinim] tāds pārliecīgs loms jau bija gadījies kādā citā reisā, un viņš bija dzirdējis arī no citiem kapteiņiem, ka tas draud noslīcināt jedu.
1.2.Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
PiemēriNo pēkšņā aizgruvuma bija izveidojusies milzīga ūdens krātuve, kas ar katru dienu brieda lielāka un lielāka, draudēdama pārraut irdeno zemes valni, noslīcināt auglīgo ieleju, izpostīt ciemus un simtgadīgos mākslas pieminekļus.
1.3.pārn. Panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stavokļa, atmiņu) ietekme.
Piemēri«Tu mūsu mīlestību noslīcini šņabī, krogs Tev kļuvis dārgāks par māju, par sievu.»
Avoti: 5. sējums