nosmērēt
nosmērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Noziest2, notriept1.
Piemēri..žaketes stūris nosmērēts ar baltu krēmu.
- ..žaketes stūris nosmērēts ar baltu krēmu.
- Sievietes nobraucīja ar kartupeļu mizām nosmērētās rokas priekšautos..
- «Kur tu paguvi nosmērēt gaišo vasaras uzvalku?» Jaspers tīra man muguru un brīnās.
2.Noziest1, notriept2.
Piemēri«Sejas [izrādei] mēs varētu nosmērēt melnas ar zābaksmēru..»
- «Sejas [izrādei] mēs varētu nosmērēt melnas ar zābaksmēru..»
- Gustafiņš.. sāka raudāt, ka neesot neviens, kas grimē! Nomierināju to, ka es arī to lietu.. protu un vienu otru nosmērēšu.
Avoti: 5. sējums