nosēdumi
nosēdumi -u, vsk. ņosēdums, -a, v.
1.Nogulsnes.
PiemēriLabs krējums ir vienmērīgi biezs, bez nosēdumiem.
- Labs krējums ir vienmērīgi biezs, bez nosēdumiem.
- Urāns tur [skābē] izšķīst, bet tādi metāli kā svins, bārijs, rādijs un citi, kas izveido neizšķīdināmus sulfātus, kopā ar skābē neizšķīdināmiem silikātiem paliek nosēdumos.
- Ar apzīmējumu «zobu sēnīte» tautā parasti saprot zaļo aplikumu, kas izskatās pēc pelēki zaļganiem nosēdumiem uz zobu kakliņiem.
2.Nogulumi.
PiemēriOrganiskās vielas šeit [ezera dibenā] sadalās tikai daļēji, izveidojot sapropeļa nosēdumus.
- Organiskās vielas šeit [ezera dibenā] sadalās tikai daļēji, izveidojot sapropeļa nosēdumus.
3.Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriRadioaktīvie nosēdumi.
- Radioaktīvie nosēdumi.
Avoti: 5. sējums