Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
notrulināt
notrulināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
PiemēriNotrulināt nazi.
  • Notrulināt nazi.
  • Notrulināt cirvi.
  • Notrulināt izkapti pret akmeņiem.
  • pārn. Sāpes iedūrās sirdī kā ass iesms, un viņa zināja, ka tas nebūs izvelkams, nebūs notrulināms.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
PiemēriGunārs bija atmetis visus bērnības dienu sapņus.. Dzīves notrulināts, viņš ilgojās tikai vienu: kaut pasaule būtu iekārtota tā, lai katrs cilvēks dabūtu sev piemērotu darbu un saņemtu pietiekamu atalgojumu.
  • Gunārs bija atmetis visus bērnības dienu sapņus.. Dzīves notrulināts, viņš ilgojās tikai vienu: kaut pasaule būtu iekārtota tā, lai katrs cilvēks dabūtu sev piemērotu darbu un saņemtu pietiekamu atalgojumu.
  • Režīms [koncentrācijas nometnē] bija tāds, lai izsūktu cilvēku fiziskos spēkus, sagrautu viņus morāli, notrulinātu, izdeldējot viņos katru domu par pretošanos.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kĮūst nejūtīgi.
PiemēriNotrulināt jūtas.
  • Notrulināt jūtas.
  • ..[hitleriešu] kazarmu rutīna notrulina prātu un nokauj dvēseli.
  • Ar visu nocietināto gribu un notrulinātiem nerviem viņam salka pārskrien [gaidot nošaušanu]. Dzīvības instinkts ir brīnum sīksts un vārīgs.
Avoti: 5. sējums