notrāpīt
notrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; sar.
1.intrans. Trāpīt.
PiemēriNotrāpīt mērķī.
1.1.trans.
PiemēriDzelzkalējs labu brīdi grabināja atslēgu, nevarēdams notrāpīt slēdzeni.
2.trans.; sar. Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
Piemēri«..tā kā es tur [ganos] ierīkoju [saules] pulksteņus, tad nevajadzēja ne saukt, katru reizi saules dienās notrāpīju laiku uz mata.»
2.1.intrans.
PiemēriGribēju labu, bet, lūdzu, dusmojas - nekad nevaru notrāpīt pa prātam.
Avoti: 5. sējums