notrāpīt
notrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; sar.
1.intrans. Trāpīt.
PiemēriNotrāpīt mērķī.
- Notrāpīt mērķī.
1.1.trans.
PiemēriDzelzkalējs labu brīdi grabināja atslēgu, nevarēdams notrāpīt slēdzeni.
- Dzelzkalējs labu brīdi grabināja atslēgu, nevarēdams notrāpīt slēdzeni.
2.trans.; sar. Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
Piemēri«..tā kā es tur [ganos] ierīkoju [saules] pulksteņus, tad nevajadzēja ne saukt, katru reizi saules dienās notrāpīju laiku uz mata.»
- «..tā kā es tur [ganos] ierīkoju [saules] pulksteņus, tad nevajadzēja ne saukt, katru reizi saules dienās notrāpīju laiku uz mata.»
- «Jūs esat notrāpījis īsto laiku,» mana pavadone ierunājās, «mieži patlaban sāk ziedēt, un tad tie ir sevišķi skaisti.»
2.1.intrans.
PiemēriGribēju labu, bet, lūdzu, dusmojas - nekad nevaru notrāpīt pa prātam.
- Gribēju labu, bet, lūdzu, dusmojas - nekad nevaru notrāpīt pa prātam.
Avoti: 5. sējums