notīties
notīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos; refl.
1.Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
PiemēriNotīties ar šalli.
- Notīties ar šalli.
- ..sērdienīte ieraudzīja zirgu, kas ar virvi pie mieta bija pavisam notinies.
- Divas notinušās sievietes.
3.parasti 3. pers. Tikt notītam (3).
PiemēriKamols notinies ciets.
- Kamols notinies ciets.
Avoti: 5. sējums