Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
novaicāt
novaicāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Nojautāt.
Piemēri«Bet vai tu saimniekam tos ratus arī taisi?» viņš stingri novaicāja.
1.1.intrans.
PiemēriKāds cilvēks novaicāja pēc tevis.
Avoti: 5. sējums