Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noviļāties
noviļāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Viļājoties notraipīties, kļūt netīram. Tikt noviļātam (2).
PiemēriViņa prasījusi, kur šis tāds balts ar sniegu noviļājies.
Avoti: 5. sējums