novārgt
novārgt -vārgstu, -vārgsti, -vārgst, pag. -vārgu; intrans.
1.Kļūt vārgam, nespēcīgam.
PiemēriNovārgt slimības laikā.
- Novārgt slimības laikā.
- ..Andris no plostiem pārnāca pavisam novārdzis. Klepus atkal bija pieņēmies..
- «Tev jāēd, tu novārgsi,» viņa rūpējās..
- Ja barības ir mazāk, to saņem galvenokārt vecākie, lielākie stārķu bērni, bet jaunākie novārgst un nobeidzas.
2.Pavadīt piespiedu bezdarbībā (visu laikposmu).
PiemēriViņam jānovārgst kādas.. stundas.
- Viņam jānovārgst kādas.. stundas.
Avoti: 5. sējums