Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
novīst
novīst -vīstu, -vīsti, -vīst, pag. -vītu; intrans.
1.Vīstot aiziet bojā.
PiemēriAsni novīst.
  • Asni novīst.
  • Līdz vakaram meijas novīta.
  • Ja līdz dienvidum stādi netiks aplieti, tie karstajā saulē novītīs un iznīks.
  • Zāle jau novītusi, puķēm ziedu vairs nav, lapas kokiem birst un birst bezgala ilgi.
  • Aizlauztā zarā Ievas zieds lēni novīst.
  • pārn. Kā novīta sudraba diena! Bet mūžīga šķita un viena..
  • pārn. Ārīgs skaistums novīst kā puķe..
1.1.pārn. Kļūt tādam, kam rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriArī Lilija pirms gadiem pieciem bija glīta. Bez šaubām. Taču viņa tik ātri noliesēja un novīta.
  • Arī Lilija pirms gadiem pieciem bija glīta. Bez šaubām. Taču viņa tik ātri noliesēja un novīta.
  • Savu ziedu laiku tas bij pavadījis pie novītušas sievas sāniem.
  • Trīsdesmit gadu vecumā māte bija jau stipri novecojusi. Kaulaina un salīkusi, novītušu seju..
Avoti: 5. sējums