nozibēt
nozibēt -zibu, -zibi, -zib, pag. -zibēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
Piemēri..zibens šautra nozib mākoņos..
- ..zibens šautra nozib mākoņos..
- Kad ar mokām nospiežu atsperi, pistona liesmiņa man nozib tepat deguna galā.
2.Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
PiemēriZēni aizskrēja, ka pēdas vien nozibēja..
- Zēni aizskrēja, ka pēdas vien nozibēja..
3.Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
PiemēriElita nozibēja gar logu un nozuda.
- Elita nozibēja gar logu un nozuda.
Avoti: 5. sējums