Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noziedzīgs
noziedzīgs -ais; s. -a, -ā
noziedzīgi apst.
1.jur. Saistīts ar noziegumu (1), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
PiemēriNoziedzīga darbība.
1.1.Tāds, kas ir izdarījis noziegumu.
PiemēriJa gribi satikties ar savu noziedzīgo tuvinieku, pasēdi arī tu aiz atslēgas cietuma kamerā, esi uz pusstundu ieslodzītais.
2.Saistīts ar noziegumu (2), tam raksturīgs. Tāds, kas izraisa noziegumu.
Piemēri«..diemžēl mani gaida darbs.» - «Diemžēl?» uzsvēra Ozols. «Bet nupat likās, ka es gandrīz vai noziedzīgi jūs aizkavēju no interesantā un iemīlētā darba?»
2.1.Tāds, kas ir izdarījis noziegumu (2).
Avoti: 5. sējums