nozvērināt
nozvērināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.jur. Likt (kādam) nodot zvērestu.
PiemēriNozvērināt lieciniekus.
2.Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
Piemēri«Un kā ar šņabīti, arī vairs ne?» - «Arī ne... Līdz vasarai - tā mani dakteri nozvērināja. Otrreiz uz [operācijas] galda gulties negribas!»
Avoti: 5. sējums