Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nozvetēt
nozvetēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Stipri sist (kādu) un pabeigt sist. Arī ļoti nopērt.
Piemēri«Es tevi tā nozvetēšu, ka tu paliksi mīksts!»
Avoti: 5. sējums