Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nozvērēt
nozvērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Zvērēt un pabeigt zvērēt. Apzvērēt.
PiemēriViņš nozvērēja, ka neesot naudu no kaimiņa ņēmis.
Avoti: 5. sējums