nozvanīt
nozvanīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
1.Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
PiemēriNozvana zvans.
1.1.Par cilvēkiem.
Piemēri..viņa [skolas apkopēja] nozvana ar paprāvu zvanu..
1.2.trans. Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) — par pulksteni, zvanu.
PiemēriPulkstenis jau otrreiz nozvanīja kārtējo stundas ceturksni..
2.parasti 3. pers. Dzidri noskanēt.
PiemēriKādā rītā pāri visam mežam nozvanīja dzeguzes kūku.
Avoti: 5. sējums