nočīkstēt
nočīkstēt -čīkstu, -čīksti, -čīkst, pag. -čīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi čīkstēt.
PiemēriAtvērdamās un pēc tam aizvērdamās nočīkstēja durvis, tad viss apklusa.
- Atvērdamās un pēc tam aizvērdamās nočīkstēja durvis, tad viss apklusa.
- Ciemā skanēja ierastie vakara trokšņi - nočīkstēja akas vinda, nograbēja spainis, pret grodiem atsities..
- ..aiz sienas nočīkstējušas jaunas lakādas kurpītes, priekštelpā ielavījusies Arta.
2.trans.; sar. Nočinkstēt2.
PiemēriMeita neapmierināta kaut ko nočīkstēja un lēni aizgāja.
- Meita neapmierināta kaut ko nočīkstēja un lēni aizgāja.
Avoti: 5. sējums