nošvīkstēt
nošvīkstēt parasti 3. pers., -švīkst, pag. -švīkstēja; intrans.
1.Īsu brīdi, vienu reizi švīkstēt.
PiemēriGaisā nošvīkst pātaga.
2.Švīkstot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
PiemēriNepakustējos pat tad, kad man gar pašu seju nošvīkstēja viņas bize.
Avoti: 5. sējums