nāvēt
nāvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
Piemēri«Es redzēju, kā [fašisti koncentrācijas nometnē] nāvēja cilvēkus visādiem līdzekļiem un paņēmieniem - šāva, kāra, indēja, nomērdēja badā, nosaldēja..»
- «Es redzēju, kā [fašisti koncentrācijas nometnē] nāvēja cilvēkus visādiem līdzekļiem un paņēmieniem - šāva, kāra, indēja, nomērdēja badā, nosaldēja..»
- ..leitnants apbruņojās ar automātu un granātām un, pielaidis hitleriešus tuvāk, atklāja nāvējošu uguni.
- ..bišu inde iedarbojas ātri, un ir liela atšķirība starp ārstniecisko un nāvējošo devu.
- Atsacīšanās no pīpēšanas un dzeršanas - šiem patiešām nāvējošiem paradumiem - ir pirmais noteikums, lai izsargātos no stenokardijas, sirds infarkta un varbūtējas pēkšņas nāves.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
PiemēriPutniņus nedomāju nāvēt.
- Putniņus nedomāju nāvēt.
- Nokļuvis kaut kur svešā vietā, es aizvien vispirms meklēju pēc upes vai pēc ezera. Ne tāpēc, ka man būtu kāre nāvēt dzīvības. Nē. Zivis var arī neķerties, gluži kā viņām tīk, bet es eju un makšķerēju.
- Kuņģī veselam cilvēkam mikrobu nav vai arī to skaits ir niecīgs, jo uz tiem nāvējoši iedarbojas kuņģa sula, it sevišķi tās sālsskābe.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
PiemēriNāvēt aizspriedumus.
- Nāvēt aizspriedumus.
- ..nolūka nav viņa gaitai. Viņš klaiņo, garlaicību nāvēdams.
Avoti: 5. sējums