nīkulis
nīkulis -ļa, v.
nīkule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.sar. Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
Piemēri..jaunietis, kam nav sava iemīļota sporta, jau gatavo sevi nīkuļa liktenim.
2.Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs.
Piemēri..tik vārgs un nosmulējies tas [pelēns] bija, ka Mikam [runcim] gandrīz nācās padomāt, vai tāda nīkuļa apēšana saskan ar viņa, godājama runča, prestižu.
Avoti: 5. sējums