oleandrs
oleandrs -a, v.
1.Mūžzaļš indīgs koks vai krūms ar garām, smailām lapām, sārtiem vai baltiem ziediem.
PiemēriKā krāšņuma augu istabās audzē oleandrus.., kas Vidusjūras apgabala aug upju ielejas..
- Kā krāšņuma augu istabās audzē oleandrus.., kas Vidusjūras apgabala aug upju ielejas..
- Uz pusizžuvušo upju krastiem, pārklājušies ar sarkanām un baltām ziedu segām, apsēdušies oleandru krūmi..
- Oleandrs uz segas nometa lapu. Lapa tāda pati kā vītolam - gara un smaila.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
Avoti: 6-1. sējums