omulīgs
omulīgs -ais; s. -a, -ā
omulīgi apst.
1.Tāds, kam ir laba pašsajūta, labs garastāvoklis, tāds, kas ir labsirdīgs.
PiemēriSlāpē bija pazīstams kā omulīgs, jautrs cilvēks,.. mūžam pie laba prāta, atjautīgs, mīlēja jokus un stāstīja anekdotes..
- Slāpē bija pazīstams kā omulīgs, jautrs cilvēks,.. mūžam pie laba prāta, atjautīgs, mīlēja jokus un stāstīja anekdotes..
- Kuģa pavārs.. ir dūšīgs vīrs ar apaļu seju un labi koptām ūsām, kas viņam piešķir omulīga, labi paēduša cilvēka izskatu.
- Jūlija Vēja vārds viņa tēvam likās pats piemērotākais, kādu vien varētu izdomāt omulīgajam matrozim..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs smaids.
- Omulīgs smaids.
- Omulīga seja.
- «Ak Lienīt, tu nezini, cik ļoti gribētu reiz ilgāku laiciņu pie tevis pakavēties un ar tevi omulīgi papļāpāties.»
- Pusdienoja viņi omulīgi, alu piedzerdami un skatienus uz zaļo upmalu pamezdami.
1.2.Labs (par pašsajūtu, garastāvokli).
PiemēriKad garšoju dzimtenes sarkano jāņogu vīnu, man top.. omulīgs garastāvoklis..
- Kad garšoju dzimtenes sarkano jāņogu vīnu, man top.. omulīgs garastāvoklis..
- Jānis Sudrabkalns tā kā pošas aicināt ciemiņus istabā, bet visi nokliedz, ka zem bērziem jūtoties labi un omulīgi.
1.3.Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriOmulīgs kaķis.
- Omulīgs kaķis.
- Pirms daudziem gadiem Plaukti turēja daudz zosu, kas omulīgi plunčājās melnajā dīķī..
- Kaķene murrā skaļi un omulīgi. Arī man maz pamazām kļūst tā kā siltāk ap sirdi.
- Ezīši gulēja omulīgi. Šķitās, ka lietus tiem patika, jo zvēriņi brīžiem izbāza purniņus un omulīgi sprauslāja.
2.Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
PiemēriMazā istabiņa.. kļuva pēkšņi gaiša un omulīga. Tā smaržoja pēc liepu ziedu tējas, ceptiem kartupeļiem, pēc ģimenes pavarda.
- Mazā istabiņa.. kļuva pēkšņi gaiša un omulīga. Tā smaržoja pēc liepu ziedu tējas, ceptiem kartupeļiem, pēc ģimenes pavarda.
- Klusītēm sprēgā malka. Skaņas, omulīgas un mājīgas, atgādina bērnību.
- Kristīne Dziesma guldina mazus, omulīgus pīrādziņus uz labi ietaukotas pannas.
2.1.apst. Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
PiemēriSiltajā istabā kļūst omulīgi.
- Siltajā istabā kļūst omulīgi.
Avoti: 6-1. sējums