Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
omulīgums
omulīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → omulīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNamatēva omulīgums.
2.Vispārināta īpašība → omulīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Omulība (2).
PiemēriIstabas omulīgums.
Avoti: 6-1. sējums