pārveikt
pārveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu; trans.; pareti
1.Pieveikt, uzveikt (kādu).
PiemēriPirmā cilts pārveica bulgārus.
1.1.Pārvarēt (psihisku stāvokli).
PiemēriVai es gribēju pārvarēt pati sevi, pārkāpt pāri savām bailēm, pārveikt savu neuzdrīkstēšanos?
Avoti: 6-1. sējums