pēkšņs
pēkšņs -ais; s. -a, -ā
pēkšņi apst.
Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
PiemēriPēkšņs uzbrukums.
- Pēkšņs uzbrukums.
- Pēkšņa slodze.
- Pēkšņa nāve.
- Pēkšņa trauksme.
- Pēkšņi iekliegties.
- Pēkšņi uznāk negaiss.
- Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, koku, ēku, baļķu, stabu un citu priekšmetu masa nevienmērīgi sašaurinās un ar pēkšņu troksni kokā rodas plaisas.
- ..viņa strauji piespieda abas delnas pie krūtīm, kā dara cilvēki pēkšņa izbīļa mirkļos.
- Lienai, jau pirmo peršu dziedot, nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
- Pēkšņi no kāda vēja grūdiena es pamostos.
Avoti: 6-1. sējums