Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pēkšņs
pēkšņs -ais; s. -a, -ā
pēkšņi apst.
Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti. Tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
PiemēriPēkšņs uzbrukums.
  • Pēkšņs uzbrukums.
  • Pēkšņa slodze.
  • Pēkšņa nāve.
  • Pēkšņa trauksme.
  • Pēkšņi iekliegties.
  • Pēkšņi uznāk negaiss.
  • Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, koku, ēku, baļķu, stabu un citu priekšmetu masa nevienmērīgi sašaurinās un ar pēkšņu troksni kokā rodas plaisas.
  • ..viņa strauji piespieda abas delnas pie krūtīm, kā dara cilvēki pēkšņa izbīļa mirkļos.
  • Lienai, jau pirmo peršu dziedot, nobira divas tik pēkšņas asaras, ka viņa pat nepaguva paķert priekšauta stūri.
  • Pēkšņi no kāda vēja grūdiena es pamostos.
Avoti: 6-1. sējums