Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašatdeve
pašatdeve -es, s.; parasti vsk.
Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
Piemēri«Es allaž izjūtu dziļu cieņu pret cilvēku, kas pat visnecilāko darbu prot strādāt skaisti un aizrautīgi, ar pilnīgu pašatdevi.»
Avoti: 6-1. sējums