Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašmērķība
pašmērķība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFormas atkailināta pašmērķība [daiļdarbā].. ar laiku pārvēršas pozā, manierismā..
Avoti: 6-1. sējums