Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašmērķīgs
pašmērķīgs -ais; s. -a, -ā
pašmērķīgi apst.
Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
PiemēriFolkloras elementi šodienas dzejā nav izolēti, pašmērķīgi.
Avoti: 6-1. sējums