pašpieticīgs
pašpieticīgs -ais; s. -a, -ā
pašpieticīgi apst.
1.Tāds, kas ir pieticīgs savos mērķos, vēlmēs u. tml.
PiemēriPašpieticīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriTaču arī nemiers nav viennozīmīgs vārds; var būt arī auglīgs, radošs nemiers, tāpat kā var būt omulīgs, pašpieticīgs miers.
Avoti: 6-1. sējums