padauzīt
padauzīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
PiemēriGataviem arbūziem ir spoža miza, un, tos padauzot, dzirdama.. tīra skaņa.
Stabili vārdu savienojumiPadauzīt bumbu.
1.1.Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
PiemēriPadauzīt nosalušās kājas vienu pret otru.
1.2.intrans.
PiemēriViņš paietas vēl uz slūžu pusi, padauza ar kociņu pa aizvirām..
2.trans. Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
PiemēriPadauzīt paklāju.
2.1.Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
PiemēriPadauzīt sniegu nost no zābakiem.
3.trans. Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko), lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
PiemēriPadauzīt riekstus.
4.intrans. Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
PiemēriPadauzīt pie durvīm.
4.1.trans. Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
PiemēriSvešinieki ienāca kambarī un, kājas pie durvīm vēl padauzījuši, lai.. dzirdētu, kā klaudz ciemiņu zābaki, padeva labdienu..
4.2.trans.; sar. Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
Piemēri..viņš pietiekami spēcīgi, bet samērā īslaicīgi padauza klavieru taustiņus.
5.trans. Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
PiemēriVējš padauza slēģus.
Avoti: 6-1. sējums