Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padauza
padauza ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.; niev.
Netikls, izlaidīgs cilvēks.
Piemēri«Tā ir pasaules klaidone, padauza, ceļa malā pacelts meitietis. Bet viņa - likumīgi baznīcā pielaulāta sieva.»
Avoti: 6-1. sējums