padauza
padauza ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.; niev.
Netikls, izlaidīgs cilvēks.
Piemēri«Tā ir pasaules klaidone, padauza, ceļa malā pacelts meitietis. Bet viņa - likumīgi baznīcā pielaulāta sieva.»
- «Tā ir pasaules klaidone, padauza, ceļa malā pacelts meitietis. Bet viņa - likumīgi baznīcā pielaulāta sieva.»
- Pārbrauc [greizsirdīgais vīrs], pabļaustās, paklaigā: «Ak tu slampa un ielasmeita, tu padauza..»
- «Tai brīdī pienāk Dunduru Ješka, viņsētas saimnieka dēls.. Jāsaka, liels plencis un padauza bija..»
Avoti: 6-1. sējums