Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
padzīt1
padzīt [padzĩt] -dzenu, -dzen, -dzen, pag. -dzinu; trans.
1.Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
Piemēri«Manu vectēvu barons padzina no mājām. Manu tēvu tāpat nodzina no savas zemes, kad tā bija iekopta.»
  • «Manu vectēvu barons padzina no mājām. Manu tēvu tāpat nodzina no savas zemes, kad tā bija iekopta.»
  • Kā klājās no darba padzītajiem strādniekiem un viņu bērniem, par to šad un tad dažas skopas rindas varēja izlasīt «Dienas Lapā»..
  • Kā Kristīne Dziesma drīkstēja padzīt savu dēlu? Par to tagad jāmaksā ar rūgtām vientulības stundām.
  • pārn. ..no istabas tiks padzīts aukstums un silti mirdzēs bērnu acis.
  • pārn. Sniegu saule dažās dienās padzinuši no zemes..
  • pārn. Kur putniem Rīgā būs vieta? Jauno kvartālu plašajos pagalmos? No turienes padzīts jau mežs.
1.1.Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu). Aizdzīt.
PiemēriRežisori šādā gadījumā [kad aktrise sāk raudāt] izturas dažādi - cenšas mierināt, izrāj, pat padzen no skatuves.
  • Režisori šādā gadījumā [kad aktrise sāk raudāt] izturas dažādi - cenšas mierināt, izrāj, pat padzen no skatuves.
  • ..Kādā piektdienas vakarā Biju padzīts no mājas, Lai vēlreiz pie upes nomazgātu kājas.
  • pārn. Vecrīga šķita kā tuksnesis. Spēcīgais, aukstais lietus, kas lija visu vakaru, bija padzinis gājējus.
1.2.Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
PiemēriPadzīt ienaidnieka karaspēku.
  • Padzīt ienaidnieka karaspēku.
  • ..karavīri gāja kaujā, lai padzītu iebrucējus no mūsu republikas.
  • Izvērsusies ķēdē, liepājnieki padzina pretinieku un attīrīja ceļu.
1.3.Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
PiemēriLatvieši tāpat kā viņu kaimiņi uz visiem laikiem padzinuši savu buržuāziju..
  • Latvieši tāpat kā viņu kaimiņi uz visiem laikiem padzinuši savu buržuāziju..
  • ..visā pasaulē militāristus vajadzētu padzīt.
1.4.pārn. Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..tā bija laba izjūta, kas padzina nostāk visas šaubas un nelāgās domas.
  • ..tā bija laba izjūta, kas padzina nostāk visas šaubas un nelāgās domas.
  • No galvas ļaunas domas jāpadzen, lai allaž tīri mūsu acu logi.
2.Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPadzīt ganāmpulku gabalu uz priekšu.
  • Padzīt ganāmpulku gabalu uz priekšu.
  • Saimnieks, rokas plātīdams, padzina zirgus krūmos.
  • Padzen lopus uz mājas pusi.
  • Aina ar kurpes purngalu padzina tālāk resnu, neveiklu vaboli..
  • Aiziet abi pēc kumeļa. Lapsa saka vilkam: «Tu apmet virvi ap kaklu un ved, es no pakaļas ar rīksti padzīšu.»
  • pārn. Saule bij noslīdējusi zemāk un padzinuši pakrēsli sētiņām pāri.
2.1.Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPadzīt zēnus nost no ceļa.
  • Padzīt zēnus nost no ceļa.
  • Padzīt bērnus tālāk no sliedēm.
2.2.Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriPadzīt ienaidnieku rietumu virzienā.
  • Padzīt ienaidnieku rietumu virzienā.
2.3.pārn. Panākt, ka (piemēram, darbs) tiek veikts, veicas straujāk.
PiemēriVarbūt vienā otrā sīkā lietā arī viņš iejaucās nevajadzīgi, tomēr padzina darbu uz priekšu. Izbāra kniedētājus un metinātājus, ka šie gausi strādā...
  • Varbūt vienā otrā sīkā lietā arī viņš iejaucās nevajadzīgi, tomēr padzina darbu uz priekšu. Izbāra kniedētājus un metinātājus, ka šie gausi strādā...
  • Es tad nu varēju intensīvi nodoties savam romānam un padzinu to labi uz priekšu.
3.Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.). Pavirzīt, piemēram, stumjot, grūžot, nelielu attālumu.
PiemēriPadzīt divriteni malā.
  • Padzīt divriteni malā.
  • Padzīt ķerru uz priekšu.
  • ..ja viena ķīpa kur aizķērās, vīriešiem bija jālaižas no augšas pa virvi gar reni sienam pakaļ, jāatsvabina un jāpadzen tālāk..
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
PiemēriVējš padzen laivu līdz krastam.
  • Vējš padzen laivu līdz krastam.
  • Pelavu tagad maz, vējam ko nest projām, bet nezāļu sēkliņu galviņas, pārcirstās rogas, kurās ieķērusies vēl daži graudi, vējam jāpadzen drusku nomaļus.
4.Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPadzīt ganāmpulku zem kokiem ēnā.
  • Padzīt ganāmpulku zem kokiem ēnā.
4.1.Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPadzīt ķerru zem nojumes.
  • Padzīt ķerru zem nojumes.
5.Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPadzīt ganāmpulku garām labības laukam.
  • Padzīt ganāmpulku garām labības laukam.
5.1.Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPadzīt velosipēdu garām peļķei.
  • Padzīt velosipēdu garām peļķei.
6.Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
PiemēriJa putnu medībās suns padzen arī kādu zaķi, tad viņu par to nevajag sodīt. Svarīgi gan ir, lai suns pēc svilpiena pārtrauc zaķa dzīšanu..
  • Ja putnu medībās suns padzen arī kādu zaķi, tad viņu par to nevajag sodīt. Svarīgi gan ir, lai suns pēc svilpiena pārtrauc zaķa dzīšanu..
7.Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
PiemēriPadzīt naglu dziļāk sienā.
  • Padzīt naglu dziļāk sienā.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 6-1. sējums