Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
padīkt
padīkt -dīcu, -dīc, -dīc, pag. -dīcu; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet dīkt.
1.1.Paīdēt (par govīm, teļiem).
PiemēriTeļi padīc.
1.2.sar.; niev. Paraudāt.
PiemēriBērns brīdi padīc.
1.3.sar. Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt.
Piemēri«Mamma, man ļoti vajag. Visām [džinsi] ir, man vienīgai nav,» kādu pēcpusdienu Elīna nolēma padīkt.
Avoti: 6-1. sējums