pakutināt
pakutināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet kutināt.
PiemēriViņa [zirga] lielās lūpas pakutina manu kaklu..
- Viņa [zirga] lielās lūpas pakutina manu kaklu..
- ..vēji ir dažādi: maija dvesma, kas tikai viegli pakutina vaigu ar matu šķipsnu, un tāds pūtiens, kas ņem cauri līdz kaulam.
- pārn. ..kaimiņš, rakstot savus romānus, vienmēr mīlēja.., kā viņš pats mēdza teikt, pakutināt iedvesmai pēdas.
1.1.intrans.
PiemēriAustra nevar nociesties, drusku zem zoda nepakutinājusi. Un tikko noturas neiesmējusies, kad viņš pa miegam sper ar kāju. Viņš arvienu sper, kad drusku pakutina...
- Austra nevar nociesties, drusku zem zoda nepakutinājusi. Un tikko noturas neiesmējusies, kad viņš pa miegam sper ar kāju. Viņš arvienu sper, kad drusku pakutina...
- Mirai varētu.. ap kaklu apkrist, paburzīt, pakutināt, līdz sāk smieties...
1.2.Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
PiemēriViņa apziņu pakutināja palepošanās velniņš... «Strādāju turpat izpildu komitejā, bet tagad esmu tās priekšsēdētājs.»
- Viņa apziņu pakutināja palepošanās velniņš... «Strādāju turpat izpildu komitejā, bet tagad esmu tās priekšsēdētājs.»
- Lai pakutinātu skatītāju nervus, dresētāji ļāva pitoniem pielīst pie to kājām..
Avoti: 6-1. sējums