Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palupināt
palupināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet lupināt.
PiemēriMaksis atsēdās un izvilka no kabatas platknaibles, palupināja ap rokturi aptīto izolācijas lentu un iebāza atpakaļ kabatā.
2.reti Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
PiemēriDaiga [ķēve] labsirdīgi apošņāja zēnus. Kad nebija vairs izredžu dabūt maizes gabalu, tā vienaldzīgi pagriezās uz žoga malu. Tur varēja palupināt nobirušo āboliņu.
Avoti: 6-1. sējums