Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palēcīte
palēcīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
PiemēriLaimes palēcīte.. ir mūžzaļš puskrūms ar garu, zarainu sakneni. Lapas tai ir iegareni olveida, smailas, malās sīki zāģzobainas..
Avoti: 6-1. sējums